Ar priecīgu satraukumu ielūdzam uz izstādes atklāšanu piektdien, 1. augustā 18:00 – 21:00!
Nu labi
Dirty Romantics
1 – 9/08/2025
DR: „Nu labi” bieži tiek lietots kā kompromisa risinājums – kā veids, kā saglabāt mieru, izvairīties no konflikta un neizkāpt no komforta zonas. Tā ir piekrišana bez pārliecības, samierināšanās bez cīņas, un šis tonālais pelēcīgums iemieso izstādes darbu garu. Tāpat kā „Nu labi”, arī šie darbi atrodas starpstāvoklī – starp sajūsmu un nogurumu, starp naivitāti un kritiku.
KG: Nu labi… Bet! Vai jums šķiet, ka kaķi “saprot mūs labāk nekā mēs viņus. Saprot visu, ko grib saprast,” patapinot “Ulisa” fragmentu no Tiqqun izdotās un “Bolderājas” pārizdotās “Blūma teorijas”. Vai kaķi atpazīst tonālo pelēcīgumu, ņemot vērā viņu redzes īpatnības? Starp citu, es esmu daltoniķis.
DR: Tu domā putuplasta kaķi? Jā, protams. Paskaties viņam acīs. Kad es biju kaķis, man bija ideāla redze. Par ūsām gan neko neatceros. Es guļu blakus Blūmam un Katjai. Kā tu saprati, ka esi daltoniķis?
(fragments no izstādes teksta)
Dirty Romantics
Kādudien Karpatu kalnos Sunny Bumbulītis, pazīstams arī kā Enfant Terrible, sastapa Gumijas Ezīti. Abi sevi nosauca par Dirty Romantics. Gumijas Ezītim patīk spaidīt tortes un ostīt interesantas lietas. Sunny Bumbulītim patīk vizināties ar penny boardu. Netīrie romantiķi mīl eksperimentēt, izklaidēties un kopā atklāt pasauli. Šis mākslinieku duets smeļas iedvesmu no kļūdām.
Katerina Berlova (1986, Dņipro) ir ukraiņu māksliniece, kas pašlaik dzīvo Berlīnē. Berlova ieguva pēcdiploma grādu Jana van Eika akadēmijā 2023. gadā. Viņas darbi pievēršas atkārtošanās un traumas tēmām, ko viņa uztver kā laika vai tā redzamo pēdu izpausmes. Berlova izmanto video, lai dokumentētu atkārtotas, monotoniskas vai obsesīvas darbības, kas bieži vien iemieso neveiksmi. Balstoties uz savu personīgo pieredzi, viņa pārkāpj individuālo, lai pētītu universālas idejas. Aizraujoties ar neveiksmēm, viņa izzina, kā šie elementi izaicina kinematogrāfiskās konvencijas un paplašina to iespējas. Berlova bieži izmanto pastiprinātas uztveres metodes, izpētot pasauli caur smaržu, skaņu un pieskārienu. Viņas prakse aptver vairākus medijus, tostarp video, skaņu, glezniecību, instalāciju un vietai pielāgotu mākslu.
Ivars Grāvlejs (1979, Rīga) ir latviešu mākslinieks un docents FAVU Mākslas fakultātē Brno. Fotogrāfiju viņš studējis FAMU (Prāgas Filmu un TV skolā), vēlāk ieguvis doktora grādu AVU (Prāgas Mākslas akadēmijā). Studiju laikā viņš no dokumentālās fotogrāfijas pievērsās konceptuālai pieejai, kas noveda pie projekta “Early Works”. Šis projekts tika publicēts izdevniecībā MACK un iekļauts izstādē “Performing for the Camera” Londonas galerijā Tate Modern. Pēc studijām Grāvlejs īstenoja subversīvu projektu “Mana avīze”, kurā, strādājot par fotožurnālistu vienā no lielākajiem Čehijas laikrakstiem, slepeni manipulēja ar reportāžas fotogrāfijām pirms to publicēšanas. Viņa darbs “Nezināmā latviešu fotogrāfija”, kurā fiktīvi aprakstīta neeksistējošu latviešu fotogrāfu daiļrade 20. gadsimta kontekstā, ir iekļauts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā Rīgā.
Atbalsts: VKKF, FaVU, Auss